Dzejas dienas Priekulē

Dzejas dienas Priekulē

2019.gada 18.septembrī plkst.18.00

PRIEKULES KULTŪRAS NAMĀ

 

Grēcinieka lūgšana …”

Jāņa PETERA dzejā un dziesmā:

Sigita JEVGĻEVSKA (vokāls), Māris KUPČS (ģitāra)

 

“Pār Daugavu nāk lielais Kristaps, ar mūsu bērnu tieši nāk…. Ja tu esi Pārcēlājs, tad pārcel bērniņu, pirms visas saules tumst… Es savā zemē gribu kļūt par zvanu… Bet liktens jau mani zīlē un neteic ne jā, ne nē… Man nebūs jānomirst un nebūs jāiznīkst - es esmu zemeņlauks un tātad - bezgalīgs… Dzīvība, kādi Tev plaukstoši zari, gribas šai mūžā vēl uzziedēt arī… Šodien mākoņi tik balti, šodien magones tik sarkanas… Septītajās debesīs, kas ir Dieva ziņā… Es esmu tavs skaistais, bet vai būšu tavs sirmais… Kad modāmies, jau māte gāja pa oša gatvi debesīs… Dievs velk baltas drēbes, Krusta zīmi gaisā… Ja Tev ir tēvs un tev ir māte, tad lai tev akmens krūtīs kūst… Šajā mūžīgā pieprasīt grēkā pats galvenais spēks ir vārds… Tava kailā dvēselīte, dvēselīte purvus brien… Es rakstīšu kā mana roka raksta, nedz man ir kanons kāds, nedz modes ateljē…

 

 

Jānis Peters: Vēlos parādīt, ka esmu dzejnieks, ne vien dziesmu vārdu autors.

Dzeja neprasa lielu rakstīšanas vajadzību, jo parasti tā nav gara; dzejolis ir

viena izjūta, viena liela emocija. Tev pašam liekas, ka liela; ej nu sazini, kā

tas ir lasītājam.”

 

Ja jau man tā ir laimējies,

ka es esmu cilvēks –

vissarežģītākā būtne Visumā,

tad bez mūzikas

es nenodzīvošu.

 

Ja jau man tā ir laimējies,

tad bez mūzikas

es neaiziešu.

 

1986

 

 

 

Atpakaļ