Aktualitātes
Latvijas Republikas Pilsoņu kongresam 25

Priekules pilsētas bibliotēka

un

Pilsoņu Kongresa fonds

valsts simtgades noskaņā

ielūdz Jūs uz

 

Latvijas Nacionālās bibliotēkas

ceļojošo izstādi

 

LATVIJAS REPUBLIKAS

PILSOŅU KONGRESAM – 25

 

un

tikšanos ar Pilsoņu Kongresa delegātiem un darbiniekiem,

pārskatu par Pilsoņu Kongresa vēsturi

 

2018. gada 15. jūnijā plkst. 15:00

 

Priekule, Saules iela 1

 

Izstāde apskatāma no 25. maija līdz 29. jūnijam

 P, T, Pt 8.30–18.00, O, C 12.00–18.00

 

 

Pilsoņu Kongress ir 1918. gadā dibinātās un starptautiski atzītās Latvijas Republikas tiesiska pārstāvība, kuru 1990. gada aprīlī Padomju Savienības okupācijas režīma liberalizācijas apstākļos ar Trešās atmodas sabiedrisko un politisko organizāciju palīdzību ievēlēja Latvijas Republikas pilsoņi, kas tādi bija okupācijas brīdī 1940. gada 17. jūnijā, un viņu pēcnācēji, lai tiesiskā ceļā atjaunotu 1918. gadā dibināto Latvijas valsti.

Pēc 1989. gadā sāktās pilsoņu reģistrācijas, kuras gaitā vietējās pilsoņu komitejās reģistrējās ap 800 000 Latvijas Republikas pilsoņu, Pilsoņu Kongresa vēlēšanās piedalījās 678 862 pilsoņi un 28 910 pilsoņa kandidātu jeb aptuveni 63 % no balsstiesīgajiem. Liepājas apriņķī (rajonā) ievēlēja septiņpadsmit Kongresa delegātu, viņu vidū vienu no Latvijas Cilvēktiesību aizstāvēšanas grupas „Helsinki-86“ dibinātājiem Mārtiņu Barisu, žurnālistus Arni Kadiķi un Aigaru Štālu, mācītāju Ilmāru Krieviņu, ārstu Vilni Mauliņu, mūziķi Juri Pavītolu, trimdas latviešu sabiedrisko darbinieci Māru Strautmani, režisoru Haraldu Ulmani un citus.

1990. gada 18. martā ievēlētā Latvijas Padomju Sociālistiskās Republikas Augstākā padome bija spiesta rēķināties ar Pilsoņu Kongresa nostāju. Tās ietekmē tika atjaunota 1922. gada Satversmes, 1937. gada Civillikuma darbība, valsts iestāžu nosaukumi un citi valsts elementi. Tika uzsākta īpašumtiesību atjaunošana tuvu stāvoklim pirms Latvijas okupācijas. Pilsoņu Kongress vairāku tūkstošu eksemplāru metienā izdeva laikrakstu „Pilsonis“ (vēlāk „Pavalstnieks“) un katru nedēļu to izplatīja visā Latvijā. Kongress uzsāka izsniegt Latvijas Republikas pilsoņa apliecības — personu apliecinošus dokumentus, kas apliecināja pilsoņa piederību Latvijas valstij un ko bija paredzēts nomainīt pret atjaunotās valsts pasēm. Pilsoņu Kongress ir izcils tautas nevardarbīgās pretošanās paraugs.

 

 

Pasākumu kalendārs

Kuras darba formas ir efektīvākās projektā “Karjeras atbalsts vispārējās un profesionālās izglītības iestādēs”?

Rezultāti