Aktualitātes

Par Virgas pamatskolas reorganizāciju

LĒMUMS

Priekulē

2020.gada 27.februārī                                                                                                                              

Nr.104          

          (protokols Nr.4, 42 .punkts)

Virgas pamatskola īsteno 3 izglītības programmas: pirmsskolas izglītības programmu (kods 01011111), pamatizglītības programmu (kods 21011111), speciālās pamatizglītības programmu izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem (kods 21015611). Mazā skolēnu skaita dēļ 6.klasē, 2018.gada februārī Izglītības, kultūras un sporta komitejā tika skatīts jautājums par 7.klases neatvēršanu rudenī. Pēc tā brīža situācijas Virgas pamatskolas 7.klasē nākošajā mācību gadā būtu 2 skolēni,  8.klasē - 8 skolēni,  9.klasē – 10. Priekšlikums tika noraidīts un 2018.gada rudenī Virgas pamatskolas 1.- 9.klasē mācības uzsāka 55 izglītojamie, tai skaitā 7.klasē – 1 izglītojamais.

2019.gada 1.septembrī Virgas pamatskolā mācības uzsāka 41 izglītojamais, bet 2020.gada 31.janvārī iestādē ir 37 izglītojamie pirmsskolas grupās un 37 izglītojamie no 1.-9.klasei:

1.klasē – 5

2.klasē – 6

3.klasē – 2

4.klasē – 3

5.klasē – 4

6.klasē – 3

7.klasē – 5

8.klasē – 2

9.klasē – 7

2020.gada 21.janvārī tika organizēta Virgas pamatskolas vecāku sapulce, kurā vecāki tika informēti par to, ka skolu straujā skolēnu skaita samazinājuma dēļ šajā gadā varētu sagaidīt pārmaiņas. Vecāki bija saprotoši par 7.-9.klases, kurā nākamajā mācību gadā trīs klasēs kopā būtu tikai 10 izglītojamie, slēgšanu, izņemot 8.klases vecākus, kuri bija bažīgi par pamatskolas pēdējo mācību gadu citā skolā. Vecāki apliecināja, ka ir apmierināti ar izglītības iestādes sniegto izglītību un tikai viens vecāks atzina, ka nākamajā mācību gadā viņa bērns Virgas pamatskolā vairs nemācīsies. Līdz ar to varam prognozēt, ka izglītojamo skaits Virgas skolā nākamajā mācību gadā varētu būt šāds:

1.klasē – 4

2.klasē – 5

3.klasē – 6

4.klasē – 1

5.klasē – 4

6.klasē – 3

Kopā 23

Analizējot Virgas pamatskolas turpmākās pastāvēšanas iespējas, tika secināts, ka viennozīmīgi nav iespējams nodrošināt mācības 7.-9.klasē gan speciālistu trūkuma dēļ, gan nepietiekamā finansējuma apjoma dēļ. Aprēķinot mērķdotāciju nākamā gada 1.-9.klasei, tā būtu tikai par 293 euro lielāka, nekā sākumskolai ar 1.-6.klasi.

Analizējot speciālistu pieejamību, turpmāk tiek analizēts prognozējamās mērķdotācijas apjoms uz izglītojamo skaitu 1.-6.klasēs, kā arī sastādīts mācību plāns 1.-6.klasei. Atbilstoši MK noteikumiem patstāvīgi funkcionējošā sākumskolā mērķdotācijas aprēķināšanai pielieto koeficientu 1,25. Sākumskolai aprēķinātās mērķdotācijas apjoms būtu pietiekams 2,6 pedagogu likmju algošanai, direktoram – 0,29 likmes, logopēdam - 0,15 likmes, kā arī aprēķināts 324 euro motivācijas fonds, ko var izmantot piemaksām par iegūtajām kvalitātes pakāpēm, darba samaksai par gatavošanos, rakstu darbu labošanu, klases audzināšanu. A.Purviņa paskaidro prognozējamā vēlamā mācību plāna sagatavošanas principus. Lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītības procesu, lielākā daļa mācību priekšmetu būtu jāmāca katrai klasei atsevišķi. Ņemot vērā, ka 4.klasē būtu tikai 1 izglītojamais, viņš būtu iekļaujams apvienotā klasē visos mācību priekšmetos, savukārt sociālās zinības, ētiku, mūziku un vizuālo mākslu varētu mācīt visās apvienotās klasēs, apvienojot 2 klases, sportā – 3 klases. Lai īstenotu šādu mācību plānu būtu nepieciešamas 110 pedagogu darba kontaktstundas, kas atbilst 3,7 likmēm. Tātad pietrūkst pedagoga 1,1 likme – 793 euro. Jau šogad dome lēma, ka jāatbalsta iestādes administrācija, piešķirot 200 euro mēnesī direktora vietnieka algošanai. Samazinoties izglītojamo skaitam, samazinās arī administrācijas algošanai aprēķinātā mērķdotācija, bet līdz ar skolēnu skaita samazināšanos administrācijas darba apjoms samazinās maz, tāpēc arī šis finansējums būtu saglabājams un 12 mēnešiem kopā papildus pedagogu algošanai kopā ar VSAOI būtu nepieciešami 14 784 euro.

A.Purviņa izsaka pieņēmumu, ka iespējams līdz 1.septembrim daļa vecāku varētu būt pārdomājuši un skolēnu skaits samazinātos vēl vairāk. Ja pašvaldība vēlētos nodrošināt mācību procesu arī ar mazāku izglītojamo skaitu, tad katrs nākamais aizgājušais skolēns samazinātu mērķdotācijas apjomu vēl par 101 euro mēnesī jeb 1212 euro gadā, kas atbilst 0,11 likmēm.

A.Purviņa vērš uzmanību uz to, ka IZM 2019.gada 14.maijā informatīvajā ziņojumā “Par skolu tīkla sakārtošanu”, ierosina Latviju nosacīti iedalīt 4 daļās un atbilstoši šim iedalījumam noteikt minimālo skolēnu skaitu skolā. Ja šādu iedalījumu iekļauj MK noteikumos, tad izglītojamo skaits Virgas pamatskolā nesasniedz minimāli atļauto skaitu pat ar pieļaujamo 10% samazinājumu.

3. Pārējā Latvijas teritorija, izņemot attālās vietas reti apdzīvotās teritorijās. (šajā kategorijā ir Priekules novads)

Ir izskanējis ierosinājums arī Virgas pamatskolu veidot kā filiāli Priekules vidusskolai, taču šajā gadījumā nepieciešamie papildus līdzekļi būtu vēl lielāki, jo sākumskolām tiek piemērots koeficients 1,25.

Ņemot vērā iepriekšminēto, izglītības, kultūras un sporta komitejā tika izskatīti trīs varianti, kāda varētu būt Virgas pamatskolas nākotne:

1.      Reorganizēt par pirmsskolas izglītības iestādi, mainot iestādei statusu no pamatskola uz pirmsskolas izglītības iestāde (Virgā paliek tikai pirmsskolas grupas);

2.      Reorganizēt par sākumskolu, mainot iestādei statusu no pamatskola uz sākumskola (Virgā paliek 1.-6.klases un pirmsskolas grupas)

3.      Reorganizēt par pirmsskolas izglītības iestādi, sākumskolas klases pievienojot Priekules vidusskolai ar realizācijas adresi Virgā (Virgā paliek 1.-6.klases kā Priekules vidusskolas filiāle un pirmsskolas grupas kā atsevišķa izglītības iestāde)

Izglītības, kultūras un sporta komitejā tika pieņemts lēmums reorganizēt Virgas pamatskolu par Virgas pirmsskolas izglītības iestādi.

Pamatojoties uz likuma „Par pašvaldībām” 15.panta pirmās daļas 4.punktu, kurā noteikts, ka pašvaldības autonomā funkcija ir gādāt par iedzīvotāju izglītību, kā arī par iedzīvotājiem noteikto tiesību nodrošināšanu pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iegūšanā, 14.panta otrās daļas 6.punktu, kas nosaka, ka pildot savas funkcijas, pašvaldībām likumā noteiktajā kārtībā ir pienākums atbilstoši apstiprinātajam pašvaldības budžetam racionāli un lietderīgi izlietot pašvaldības finanšu līdzekļus, Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 3.panta 1.punktu, kas paredz to, ka pašvaldībai jārīkojas ar finanšu līdzekļiem un mantu lietderīgi, tas ir, rīcībai jābūt tādai, lai mērķi sasniegtu ar mazāku finanšu līdzekļu un mantas izlietojumu, likuma „Par pašvaldībām” 21.panta pirmās daļas 8.punktu, kas nosaka, ka tikai dome var izveidot, reorganizēt un likvidēt pašvaldības iestādes, Valsts pārvaldes iekārtas likuma 15.panta ceturtās daļas 1.punktu, Izglītības likuma 17.panta trešās daļas 1.punktu, 23.panta otro daļu, kas nosaka, ka novada dome reorganizē un likvidē izglītības iestādes, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju, atklāti balsojot PAR – 13 (Vija Jablonska, Inita Rubeze, Sarmīte Eidinta, Malda Andersone, Vaclovs Kadaģis, Gatis Volkevičs, Inese Meļķe, Vizma Garkalne, Tatjana Ešenvalde, Ainars Cīrulis, Rigonda Džeriņa, Mārtiņš Mikāls, Gražina Ķervija); PRET -  nav; ATTURAS -  nav; Priekules novada pašvaldības dome NOLEMJ:

1.      Reorganizēt izglītības iestādi „Virgas pamatskola” (izglītības iestādes reģistrācijas Nr. 4112901022, juridiskā adrese: Gaismas, Virga, Virgas pagasts, Priekules novads, LV-3433) par izglītības iestādi “Virgas pirmsskolas izglītības iestāde” (juridiskā adrese: “Mazā skola”, Virga, Virgas pagasts, Priekules novads, LV -3433, pirmsskolas programmas īstenošanas adrese “Mazā skola”, Virga, Virgas pagasts, Priekules novads, LV – 3433 un “Sporta zāle” Virga, Virgas pagasts, Priekules novads, LV – 3433) ar 2020.gada 1.septembri.

2.      Noteikt izglītības iestādes „Virgas pamatskola” reorganizācijas pabeigšanas datumu – 2020. gada 31.augusts.

3.      Noteikt, ka Virgas pirmsskolas izglītības iestāde ir Virgas pamatskolas tiesību, lietvedības un arhīva, saistību, t.sk. darba tiesisko attiecību, mantas, finanšu līdzekļu, funkciju, t.sk. pirmsskolas izglītības programmas un pirmsskolas izglītības programmā uzņemto izglītojamo pārņēmēja.

4.      Noteikt, ka izdevumi, kas saistīti ar reorganizācijas procesa nodrošināšanu, tiks segti no Priekules novada pašvaldības budžeta finanšu līdzekļiem.

5.      Uzdot izglītības vadītājai Agritai Purviņai:

5.1.   koordinēt reorganizācijas darbību un organizatorisko pasākumu veikšanu;

5.2.   līdz 2020.gada 6.martam sagatavot un iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijā dokumentus saskaņojuma saņemšanai par izglītības iestādes „Virgas pamatskola” reorganizāciju;

5.3.   pēc saskaņojuma saņemšanas no Izglītības un zinātnes ministrijas, 5 darba dienu laikā iesniegt dokumentus Izglītības kvalitātes valsts dienestā par izglītības iestādes „Virgas pamatskola” izglītības pakāpes un nosaukuma maiņu no 2020.gada 1.septembra.

6.      Uzdot reorganizējamās izglītības iestādes „Virgas pamatskola” direktorei Zaigai Ūdriņai:

6.1.   līdz 2020.gada 15.martam brīdināt iestādes pedagoģiskos darbiniekus par iestādes reorganizāciju un normatīvajos aktos noteiktā kārtībā informēt par izmaiņām darba tiesiskajās attiecībās;

6.2.   līdz 2020.gada 15.martam informēt izglītojamos, izglītojamo likumiskos pārstāvjus par iestādes reorganizāciju un izglītības iegūšanas turpināšanas iespējām 1.-9.klasē;

6.3.   līdz 2020.gada 4.jūnijam iesniegt Priekules novada pašvaldības domei izvērtēšanai Virgas pirmsskolas izglītības iestādes nolikuma projektu.

7.      Uzdot Priekules novada pašvaldības izpilddirektoram Andrim Razmam informēt izglītības iestādes “Virgas pamatskola” direktori un tehniskos darbiniekus par iestādes „Virgas pamatskola” reorganizāciju un darba attiecību izbeigšanu vai izmaiņām darba tiesiskajās attiecībās LR Darba likuma noteiktajā kārtībā;

8.      Noteikt, ka šī lēmuma 1. punkts stājas spēkā pēc saskaņojuma saņemšanas no Izglītības un zinātnes ministrijas.

Pašvaldības domes priekšsēdētāja                                                      V.Jablonska