20. janvārī uz tikšanos Priekulē aicinājām priekulnieku, mākslas zinātnieku, profesoru Ojāru Spārīti. Kultūras nama mazajā zālē bija sapulcējušies ap 60 interesentu, kas ne tikai ar interesi klausījās viņa sagatavoto stāstījumu ‘’Priekule manā atmiņu grāmatā’’, bet arī uzdeva interesantus jautājumus. Spārīša kungs izteica lielu prieku viesoties savā bērnības un jaunības zemē Priekulē un labprāt parunājās ar katru, kas viņa dāvinātajās, līdzatvestajās grāmatās lūdza autogrāfu.

       Bijām patiesi pārsteigti par O. Spārīša vēstures zināšanām un par to vienkāršību, erudīciju ar kādu viņš savas zināšanas pasniedza. Vairāki vēstures fakti kļuva skaidrāki, sevišķi par Priekules muižas un zviedru laikiem, jo vēstures grāmatās par tiem laikiem ir gauži maz informācijas.

       Izsmeļošākais stāstījums bija par Priekules luterāņu baznīcas atjaunošanas darbiem, kuras draudze vēl šodien ir ļoti pateicīga O. Spārītim par Vācijā piesaistīto naudu baznīcas jumta atjaunošanai un praktisko palīdzību baznīcas iekšdarbiem – altāra un kanceles veidošanā ar Mākslas akadēmijas studentiem 1997. gadā.

      O. Spārītis atbildēja uz priekulnieku uzdotajiem jautājumiem un deva vērtīgus padomus tūrisma taku veidošanā, īpaši akcentējot senākos tūrisma objektus, kam būtu svarīgi vairāk pievērst uzmanību. Tas ir muižas pils parks, pilsētas apstādījumi, dzirnavu dīķis, dzelzceļš un Zviedru vārti. Mums ieteica noņemt potzarus muižas ābeļu dārza vecajām ābelēm un tos uzpotēt jaunajām, jo visā Eiropā citādi nav iespējams saglabāt vecās ābeļu šķirnes, kas tik nemitīgi ātri aiziet nebūtībā.

        Savā prezentācijā Spārīša kungs bija iekļāvis Priekules agrāko laiku bilžu kolekciju, kas arī CD formātā tika dāvināta senlietu krātuves arhīvam, kā arī bija atvedis un atstāja vienu veco laiku pasi uz Hartmaņa Alekša vārda, kuru, ja vēlas piemiņai, var saņemt viņa tuvinieki (zvanīt Daigai 29472063).

        Patika, ka šī nebija tikai vienkārša tikšanās, bet publika no Spārīša kunga tika ļoti pozitīvi uzlādēta un iedvesmota – labiem darbiem kultūras un vēstures saglabāšanā, kas īstenībā ir vispatiesākās vērtības. Un nobeigumā prātā nāk izteiciens: ’’Tai tautai, kas nezina savas vēstures un kultūras tradīcijas nav nākotnes’’ – tas atkal ir par mums un mēs katrs to varam mainīt!

        Vēl nedēļu pēc pasākuma saņemu pateicības vārdus par brīnišķīgo tikšanos, ko pārsūtu Spārīša kungam. Atvadoties vienojāmies, ka abām pusēm ir interese un šī noteikti nebūs mūsu pēdējā tikšanās – vasarā tiksimies atkal.

Daiga Egle, Novada tūrisma organizatore

Bilžu galerija