Cilvēki novadā

Darbs kā otrās mājas

 

Turpinot rubriku par profesijām un to interesantajiem pārstāvjiem novadā, ciemojāmies pie Kalētu pagasta bibliotēkas vadītājas Mirdzas Liepiņas. Par bibliotekāri Mirdza strādā jau 18 gadus.

Mirdzas dzīves ceļš aizsācies Embūtes pusē. Vēlāk mācījusies Kazdangas sovhoza tehnikumā, kurā ieguvusi agronoma izglītību, tomēr jau tad zinājusi, ka šo darbu nedarīs. Liktenis vai sagadīšanās viņu aizvedusi uz Kalētiem, kur 19 gadu vecumā sākusi strādāt par skolotāju. Mirdza pastāstīja, ka jau bērnībā vēlējusies kļūt  par skolotāju. Savā skolā Embūtē zinājusi katru stūrīti, jo mamma tur strādājusi par apkopēju.

Bibliotekārs- viszinošākais

Savas bibliotekāres gaitas Mirdza sākusi, jo sapratusi, ka skolotājas darbs palicis par grūtu. Viņasprāt, skolotāji pirms 18 gadiem darījuši daudz vairāk un ar lielāku atdevi, kā tagad. Kalētniecei kā vairumam iedzīvotāju vienmēr licies, ka bibliotekārs nu ir tas cilvēks, kurš izlasa visas grāmatas un zina, ko piedāvā lasītājam. Tomēr tā nebūt nav un Mirdz atzīst, ka neesot nekāda lielā lasītāja: „Ja salīdzinu savu izlasīto grāmatu skaitu ar dažu lasītāju izlasīto, tas nemaz nav tik liels.”

Mirdza atzīst, ka par katru darbu un tā apjomu var spriest tikai to pašam darot, jo sākot darbu bibliotēkā, licies, ka būs iespēja, mierīgi pavadot dienas, pabeigt maģistra studijas. Patiesībā laika tam atlicis pavisam maz. Mirdza tāpat stāsta, ka Kalētu bibliotēka bijusi viena no pirmajām mūspusē, kurā sākta izmantot bibliotēku programma Alise. Lai to varētu izdarīt, Mirdza piedalījusies konkursā, bet lai ievilktu bibliotēkā internetu nācies rakstīt projektu.

Jau gadu bibliotēkas vadītājai palīdz bibliotekāre Elita Jaunzeme, ar kuru kopīgi tiek organizēti dažādi pasākumi un konkursi lasītājiem. Ik gadu aktuāli „Bērnu žūrijas” pasākumi, Dzejas dienas un dažādu autoru jubileju svinības bibliotēkas telpās. Mirdza lepojas, ka bieži viesos tiekot aicināti grāmatu autori, kuri veic dažādus priekšlasījumus vai citas aktivitātes.

Šobrīd Kalētu pagasta bibliotēkā brīvi pieejami ir astoņi datorkomplekti ar interneta pieeju, bezvadu internets un tās krājumā ir ap 6000 grāmatu un žurnālu. Mirdzasprāt, viņai esot viegli izvēlēties grāmatas un literatūru, kura vajadzīga Kalētu aptuveni 170 lasītājiem. Ikviens ir pazīstams un zināmas viņu vēlmes, atšķirībā no lielajām bibliotēkām. Publiskajās bibliotēkās vienam darbiniekam esot jāprot viss. Ļoti daudz dažādas instances prasa pārskatus, atskaites, uzskaites – jāuzskaita esot pat telefoniski sniegtās informācijas.

Bibliotēkas vadītāja stāsta, vecākās paaudzes lasītāju vidū populārākie esot dažāda izdevuma žurnāli, kuros iegūst jaunāko informāciju, dažkārt nākas tiem līdzēt ar rēķinu apmaksu vai citām darbībām interneta dzīlēs. Bērni Kalētos esot ļoti dažādi- gan tādi, kuri lasa no mazām dienām un nepārstāj, gan tādi, kuri izlasa tikai obligāto literatūru: „Lielākie lasītāji ir bērni līdz piektajai klasei, vēlāk jau parādās citas intereses.”

2010.gadā Latvijas Nacionālās bibliotēkas Atbalsta biedrības konkursā bibliotekāriem „Pagasta bibliotekārs – Gaismas nesējs” Mirdza ieguvusi šo titulu Kurzemes reģionā. Lasītāji rakstījuši un pieteikuši viņu apbalvojumam, lai pateiktu paldies un novērtētu viņas darbu.

Kuriozi- bibliotekāra ikdiena

Runājot par brīvā laika pavadīšanu un hobijiem, daudziem zināma ir Mirdzas vardīšu kolekcija, daļa no tās apskatāma turpat Kalētu bibliotēkā. Tāpat daudz laika aizņemot pašas māja un dārzs.

Jautāta par kurioziem atgadījumiem savā darbā, bibliotekāre smej, ka tādu esot pietiekami. Reiz kāds krievu tautības kungs nācis interesēties par kādu grāmatu, jautāts, kāda grāmata viņam interesē, atbilde bijusi: „Nu- tā uz burtu S.” Mirdza tanī laikā zinājusi, ka viņš vēlas kārtot naturalizācijas eksāmenus un tiem gatavojas. Viņa nodomājusi, ka runa ir par Latvijas Republikas Satversmi, tādēļ piedāvājusi kungam doties pie kādas kundzes, pie kuras esot šī grāmata. Kungs tomēr teicis, ka tā nebūšot īstā un norādījis uz kādu tuvumā stāvošu grāmatu, uz kuras bijusi attēlota puskaila sieviete…

Bibliotekāre atzīst, ka gandarījumu sagādā apmeklētāju vienkāršais „Paldies” un atzinums, ka bibliotēkā ir gaiši, patīkami un mājīgi.

Līga Svara un Inga Dārzniece

Atpakaļ