Cilvēki novadā

Viss ģeniālais ir vienkāršs

 

Daiga ir pazīstama ne tikai kā laba pavāre, bet arī viņa cep arī gardas kūkas un ruletes. 

Novadā tāpat kā visā valstī aizvadīta vērienīga Valsts svētku sarīkojumu virkne, kuru ietvaros tiek sniegti apbalvojumi un teikti paldies par padarīto un ieguldīto darbu.

Priekules novada pašvaldība ik gadu pirms svētkiem aicina novadniekus izvirzīt cilvēkus dažādām nominācijām. Nominācijai Gada cilvēks Kalētu pagastā iedzīvotāji ar lepnumu izvirzīja ilggadējo kalētnieci un skolas pavāri Daigu Auzenieci – par atsaucību visdažādākās dzīves situācijās, par atbalstu mazturīgajām ģimenēm un senioriem, par Kalētu vārda daudzināšanu, kas gājis līdzi meistarīgi izceptajām kūkām. Daiga atzīst, ka ir patiešām patīkami, ka vietējie iedzīvotāji izvirzījuši šim apbalvojumam.

Kalētniece vairākās paaudzēs

Daiga ir kalētniece jau vairākās paaudzēs, šeit iets skolā. Mammas mudināta, izvēlējusies mācīties par pavāri Liepājā, arī abas viņas māsas šobrīd darbojas ar pārtikas tehnoloģijām saistītās jomās. Daiga atzīst, ka sākotnēji pavāra profesija nav šķitusi īpaši saistoša un pat doma strādāt šinī jomā nav patikusi, tomēr viņa saka: “Dzīve visu noliek savās vietās.” Pavāres darbu Daiga sākusi Liepājā, restorānā “Kaija”, kur strādājusi pavisam neilgi un jau drīz pēc tam atgriezusies Kalētos, apprecējusies un piedzimušas meitas Santa un Simona. Toreizējais pagasta vadītājs Dzintars Kudums saskatījis jaunajā meitenē potenciālu un piedāvājis vadīt apvienoto skolas un bērnudārza ēdnīcu. Šo darbu Daiga apņēmusies un nu jau rit 19 gads, kad viņa gatavo ēst mazajiem kalētniekiem. Viņa stāsta, ka sagādāt ēdienu sastāvdaļas darbības sākumā nav bijis tik viegli, kā tagad, kad visu pieved klāt loģistikas uzņēmumi. Bijuši laiki, kad Daiga pati ar ķerru vedusi pārtiku no tuvējā veikala. Ikdienas darbā ēdnīcā Daigai līdz kolēģe Vineta, bet, gatavojoties pasākumiem vai lielākiem svētkiem, palīgā nāk māsa Brigita un draudzene Daiva.

Pavāres darba diena sākas jau pulksten piecos no rīta, lai paspētu sagatavot visu, kas nepieciešams pirmsskolas bērnu brokastīm, lielāku pasākumu gadījumā darba diena ilgst pat līdz pusnaktij. Daiga stāsta, ka lielu pateicību ir parādā savai mammai, kura joprojām līdz tikt galā ar grāmatvedību, jo Daiga atzīt: “Izvārīt zupu ir mazākais!” Birokrātijas ēdināšanā ir ļoti daudz un tas prasa daudz laika un spēka.

Bērniem netīk tradicionālie latviešu ēdieni

Runājot par ēdienkartes sastādīšanu mazajiem kalētniekiem, Daiga pastāstīja, ka tas nebūt nav vienkāršs darbs, jo noteikumi nosaka, kādām uzturvielām un kādā daudzumā tām jābūt bērna uzturā, tas pašam jārēķina. Tomēr Daiga stāsta, ka neredz īpašu labumu no šiem noteikumiem: “Bērns tik un tā neēd to, kas viņam negaršo un aiziet uz tuvāko veikalu.” Pavāre atzīst, ka bērni nelabprāt ēd aknu ēdienus, kartupeļus ar biezpienu un siļķi, turpretī ļoti labi garšo makaroni ar malto gaļu vai sieru un biešu zupa. Runājot par biežu zupu, Daiga smejot nosaka, ka tā ēdienkartē parasti neplānoti tiekot ielikta dienās, kad ir kādi svētki vai uzstāšanās reizes un bērni ir sapucēti baltos kreklos un blūzēs.

Savu reizi pēc pasūtījuma nākas gatavot ko neikdienišķu, jo, dzīvojot pierobežā, klienti nereti ir lietuviešu izcelsmes un lūdz pagatavot kaut ko no lietuviešu virtuves, piemēram, viņu dzērienu ar maizi un raugu. Runājot par pašas eksperimentiem virtuvē, Daiga atzīst, ka to nedara, jo uzskata: “Vienkāršākās lietas ir tās garšīgākās.”

Līga Svara un Inga Dārzniece

Atpakaļ