Kultūras notikumi

Atklāta atjaunotā pilsētu ģerboņu galerija Rīgas Brāļu kapos

Pirmdien, 21.oktobrī, Priekules novada pašvaldības domes priekšsēdētāja Vija Jablonska piedalījās Rīgas Brāļu kapu noslēdzošās sienas pilsētu ģerboņu galerijas svinīgā atklāšanā.

Rīgas brāļu kapu centrālās sienas restaurācijas darbi ilga divus gadus un tos veica restauratori Ivo Grauduma vadībā. Atjaunoto ģerboņu vidū ir arī Priekules pilsētas ģerbonis. Atklāšanas pasākumā piedalījās Valsts prezidents Andris Bērziņš, eksprezidents Guntis Ulmanis, Latvijas Pašvaldību savienības līderis Andris Jaunsleinis, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas vadītājs Juris Dambis un citas amatpersonas. Rīgas Brāļu kapu Noslēdzošās sienas Centrālās daļas atjaunošana, ar 60 pašvaldību ģerboņu galeriju, Svētās zemes urnu un Māti Latviju ar saviem kritušajiem dēliem, ir pabeigta zīmīgā laikā – Brāļu kapu memoriāla autora, mākslinieka, tēlnieka Kārļa Zāles 125. gadskārtas priekšvakarā, ko svinēs 28. oktobrī.

Kapu ansamblis savulaik tika uzcelts par saziedotiem līdzekļiem, arī tagad Noslēdzošās sienas pilsētu ģerboņu galerija tapusi par tautas ziedojumiem. Kopējās projekta izmaksas ir ap 57 tūkstošiem latu, no kuriem lielākā daļa ir tautas līdzekļi, kas saziedoti 2011. un 2012.gadā LTV akcijās 11.novembrī Lāčplēša dienā. Otra daļa - pašvaldību līdzfinansējums, Priekules novada doma ģerboņa atjaunošanai piešķīra 1000 Ls.

Darbs pie Rīgas Brāļu kapu atjaunošanas turpināsies un, kā atzina Rīgas Brāļu kapu un Latvijas vēsturiskā mantojuma fonda valdes priekšsēdētaja Mirdza Stirna, ir plāns 2014.gadā restaurēt Noslēdzošo sienu ar Vidzemes – Latgales heraldiskiem tēliem un strēlnieku bareljefu, kā arī priekšlaukumu, nomainot saplīsušās plāksnes pret dolomīta plāksnēm.

Brāļu kapi Rīgā ir izcilākais un lielākais Latvijas memoriālais ansamblis. Tas veltīts 1. pasaules karā un Latvijas atbrīvošanas cīņās (1915 – 1920) kritušajiem karavīriem. Kapos guldīti aptuveni 2000 varoņi, to skaitā ap 200 nezināmo. Brāļu kapi iekārtoti 21 gada laikā, periodā no 1915.līdz 1936.gadam, to memoriālais ansamblis ar savu dziļo māksliniecisko izteiksmi un tajā pausto ideju ir Latvijas nacionālais lepnums. Tas ir pirmais šāda veida ansamblis Eiropā.

Līga Svara

 FOTO

Ziņās