Kultūras notikumi
Caur tautas tērpiem pievēršamies senatnei
20.janvārī noslēdzās LEADER atbalstītais projekts ’’Priekules un Virgas tautas tērpu izgatavošana - ieskats Lejaskurzemes etnogrāfijā’’, kurā vienā eksemplārā tika izgatavoti Priekules un Virgas tautas tērpi, kas turpmāk būs senlietu krātuvju īpašumā. Projekta kopējā summa bija LVL 2775 jeb EUR 3948.47.
Tautas tērpi tika izgatavoti pilnā komplektā, kas nozīmē, ka tas sastāv no izšūtiem linu krekliem, austiem vilnas svārkiem, izšūtiem ņieburiem, jakām ar izkaltām pogām, meitu vainagiem un sievu aubēm, divām baltām svētku sagšām, mazām un lielām austenēm, mežģīņu raksta zeķēm, kurpēm un saktām.
Abu novadu tērpi senatnē Lejaskurzemē bijuši izteikti bagāti ar rotām, un to nēsāšanai īpaši šūtas speciālas krūtežas, kas spēja noturēt bagātīgo tērpa rotājumu. Priekules tērpam ir astoņas saktas (tautā sauktas par burbuļsaktām), kas izvietotas simetriski pa vidu spraužot dubultsaktas, bet apakšējā daļā trīs saktas kopā, kas sastiprinātas viena ar otru ar linu diegu palīdzību. Virgas līgavas tērpam ir 12 saktas, no kurām Virgai raksturīgākā un neatkārtojamā ir spoguļsakta, kas papildināta ar četriem kniepķeniem. Līgavas tērpam īpašas ir divas vidēja lieluma saktas ar stikliņiem, kuras papildina mazā sakta ar zaļu un sarkanu mazo stikliņu, kā arī sirsniņveida sakta ar sarkaniem stikliņiem un trīs metāla piekariņiem. Saktas gatavotas no melhiora jeb baltā sudraba un to valkāšanas laiks ir mūžīgs.
Ideja par mūsu novada tautas tērpu izgatavošanu radās 2013.gada pavasarī, kad, pētot novadā pieejamos materiālus par tautas tērpiem, atradu vairāku ciemu tautas tērpu detaļas, kas uzvedināja šīs lietas pētīt vairāk un plašāk. Pirmos atradu Virgas un Priekules tautas tērpus, kuri grāmatā „Latviešu tautastērpi” ll daļā Kurzeme atrodami pilnīgā izskatā. Tajā pat laikā manās rokās nonāca vairākas tautas tērpu detaļas, piemēram, Asītes meitu vainags un lielā austene ar rūtiņu rakstu, Krotes skaistais meitu vainags un brunču zīmējumi, Gramzdai zināms tikai ņieburs, bet Kalētiem pazīstamākais ir brunču raksts. Tāpēc mani vēl joprojām nepamet doma, ka nākamajās LEADER kārtās varētu mēģināt restaurēt arī pārējo novada vietu tautas tērpus.
Galvenā doma projektā bija - ar tautas tērpiem papildināt mūsu novada sešu senlietu krātuvju ekspozīcijas, jo mums nepietiek laika novērtēt mūsu pagātnes bagātos krājumus un sākt veidot mūsdienīgas, modernas esošo krātuvju ekspozīcijas.
Šī gada jaunajos tūrisma materiālos tautas tērpi gan Priekulē, gan Virgā tiek akcentēti kā „Jaunums”, kas ļaus iepazīties ar tērpiem ne tikai novadā, jo atkārtoti 4000 eksemplāros tika izdots Priekules novada tūrisma buklets. Tērpi tika reklamēti arī citur Latvijā - Liepājas reģiona tūrisma ceļvedī 2014, kas tika izdots 8000 eksemplāros un bukletā ’’Apceļo Kurzemi’’ - 7000 eksemplāros paralēli Kurzemē jaunatklātajām tūrisma vietām mūsu novada tautas tērpi iekļauti sadaļā „Ieskaties”.
30.janvārī notika projekta noslēguma pasākums, kurā viesojās Kurzemes tautastērpu informācijas centra vadītāja Lia Mona Ģibiete, tautas tērpu darinātāji - Liepājas Tautas mākslas biedrība ’’Saiva’’, pašvaldības pārstāvji un deputāti, kā arī Priekules radošo pieaugušo klubs ‘’Sapraude’’ un Virgas rokdarbnieču, audēju, vilnas velšanas pulciņš, kas pasākumam par godu bija izveidojušas savu mākslas darbu izstādi. Paldies idejas autorei Kristīnei Cukurai, kura novērtē vietējo rokdarbnieču ieguldījumu tautas mākslas uzturēšanā novadā.
Tagad par galveno - kādā veidā būs iespējams iepazīties ar iepriekšminētajiem tautas tērpiem Priekules un Virgas krātuvēs un novadā kopumā? Veidojam muzejpedagoģiskās stundas skolu jaunatnei pa grupām, kurās piesaistīsim arī tautas tērpu speciālistus. Kā Jums jārīkojas? Vēlams pieteikt savu vizīti vai skolas pasākumu, kurā vajadzīga novada tautas tērpu prezentācija un mēs - divi sagatavotie tautas tērpu modeļi pie jums aizbrauksim un stundas garumā attiecīgajai vecuma grupai jaunos tautastērpus parādīsim, izstāstīsim, tādējādi mācot pamatus Latvijas un mūsu novada etnogrāfijā.
Pārējiem novada iedzīvotājiem un tūristiem iespējams pieteikt savu vizīti senlietu krātuvēs, kurās mēs šo etnogrāfijas paraugstundu nodrošināsim. Zvanīt un pieteikties par Priekules tautas tērpu Daigai Eglei (tālr.29472063), par Virgas tautas tērpu Anitai Klimai (tālr.28271340).
Projekts sniedzis jaunu izglītību ne tikai tā realizētājiem, bet arī novada interesentiem- Priekules un Virgas audējām, kas piedalījās tautas tērpu veidošanas, apmācību semināros Liepājas vēstures muzejā. Pēdējā nodarbība paredzēta Priekules Mākslas skolā 12.martā pulksten14, tās tēma būs „Cimdi un mauči latviešu etnogrāfijā”. Nodarbība būs vairāk praktiska, jo tajā tiks rādīts un mācīts kā cimdiem veidot pērlīšu apdari, tāpat būs daudz jaunas informācijas par latviešu cimdu gatavošanu dažādiem godiem senatnē un šodien.
Lai viss ar mūsu novada tautastērpiem saistītais mums sniedz gandarījumu par mūsu latviešu tikumiem un tradīcijām un nekad „neizmetiet no galvas” sava mūža visneparastāko ieceri – izgatavot pašiem savu tautastērpu.
Daiga Egle, projekta autore un realizētāja