Notikumi
Meteņu svinēšana Kalētos.
Meteņi – mest - metiens- mešanās. Meteņos laiks apmet kūleni un metas uz pavasara pusi. Šis metiens notiek tieši pusceļā starp ziemas un pavasara saulgriežiem – starp Ziemassvētkiem un Lieldienām
Pak-pak-pak-pak-pa-va-sa-ris skan lāsītes pilot no lāstekas. Čir-čir-čir-čir–pa-va-sa-ris čivina zvirbulītis. Un Saulīte maigiem staru pirkstiņiem nopaijā pūpoliņa degungaliņu. PAVASARIS.
Tā riktīgi no ziemas atvadījāmies un pavasari saņēmām arī mēs - Kalētu skolas bērni, skolotāji, mammas un pagasta vīri, kas mums palīdzēja to visu izdarīt.
No iepriekšējiem gadiem mēs jau zinājām, ka Meteņi ir tieši 45 dienas pēc Ziemassvētkiem un 45 dienas pirms Lieldienām. Zinājām, ka Meteņi ir seni ziemeļu zemju svētki. Meteņi ir pavasara atnākšana. Saulīte kāpj augšā Pasaules kalnā ar katru dienu arvien augstāk. Saulīte sāk jūtami sildīt Pasauli.
Ziema tik salta, balta, grezna un vizuļiem rotāta. Skaista. Bet gadskārtas ritenis rit ar savu gaitu un Saulīte kāpj arvien augstāk Pasaules kalnā. Katra diena nes mūs pretī pavasarim.
Meteņi - vissvarīgākais brīdis dabā visai dzīvai radībai zem Saules - Pasaulē. Tas ir jaunas dzīvības sākums. Visi dzīvie jūt Saulītes silto vaigu. Vēl salst, vēl valda ziema, bet Saulīte jau silda. Asniņi cauri sniega segai jūt saulīti. Pumpuri jūt. Putniņi jūt.
Četri gadalaiki - tā ir mūsu zemes liela, skaista bagātība. Un mums, kas te dzīvo, kuriem mamma daba šo tik bezgala skaisto bagātību dāsni dāvā, ir jāmācās to cienīgi saņemt - baudīt, priecāties par to. Tāpēc skaisti, jautros rituālos ziema jāpavada un pavasaris jāsaņem.
Arī cilvēku bērni, tāpat kā visa cita dzīvā radībiņa, gaida pavasari un jūt tā tuvumu. Tieši tāpēc Meteņu svinēšana ir svētki bērniem, kad pieaugušie savu laiku velta bērnu priekam .
Kas notiek Meteņu dienā? Kādas ir šo svētku svinēšanas tradīcijas?
Šos jautros, atvadu svētkus no ziemas Kalētos svin jau kopš trešās atmodas sākuma - 90. gadiem. Arī šogad priecīgu, tradīcijām atbilstošu, izdarību netrūka.
Pagasta pārvaldes darbinieki bija jau sarūpējuši skolas priekšā ļoti skaistu un lielu ugunskuru, kuram ziedojām salmu lelli - ziemu. Ar to kopā sadega pa ziemu sakrājušās nedienas, grūtums, nogurums, miegainība, slinkums un viss cits, kas traucētu ar abām kājām ielēkt priecīgajā un brīvajā pavasarī. Sataisījām arī kārtīgu Meteņu troksni un aizbaidījām visus mošķus prom no skolas. Uh - cik tagad labi!
Bija arī cūciņas - pārticības nesējas daudzināšana, kas Meteņos notikusi kopš mūžseniem laikiem. Cūkas cimboli, kurā iekosties, mums pats Metenis bija atsūtījis. Un Meteņa pērienu visi dabūja ar kadiķa slotiņu - veselībai. Bija arī ugunskurs ar desiņu cepšanu. Protams, ka bija jābrauc no kalniņa. Un tālu jānobrauc. Kurš tālāk- tas lielīgāks. Meteņos tak jālielās! No kalniņa braucot, ik pa brīdim iebaudījām kaut ko no Meteņa sagādātajiem gardumiem: cūkas cimboli - pārticībai, linsēkliņas - garai, auglīgai vasarai un garai dzīvei, zirņus pret skumjām un bēdām. Un tad notika sacensības draugu vizināšanā ar ragaviņām.
Kad izpurinājām skolas dārza ābeles, lai daudz ābolu būtu, Metenis bija apmierināts ar mūsu veikumu un meta zelta pogas un pat konfektes...
Kad visa kā bija gana, skrējām iekšā sasildīties ar skolas saimniecīšu sarūpētām pankūkām. Tā tik bija varen jautra diena!
Meteņu svinētāju vārdā - skolotāja Gunta Ziemele.