Pliks nav un apģērbies arī nav, bet diegi vien vēderā ( svece )
Sveces apgaismošanai sāktas izmantot jau 3. gadu tūkstotī p.m.ē. Līdz elektrisko apgaismošanas līdzekļu ieviešanai tās bija viens no galvenajiem gaismas avotiem telpās. No vēstures zināms, ka senajos laikos latviešiem nekādu apgaismošanas ierīču nebija. Daudzi darbi, kā lopu kopšana, dzirdīšana un barošana ziemā noritēja tumsā. Rijas apgaismoja krāsns bedres, bet šķūņos rīkoja īpašus ceplīšus uz akmens mūra pamata. Šeit kūra nelielu uguni un dedzināja smalku sveķu malciņu. Istabas apgaismoja ar skaliem, pašu lietām svecēm. Vēlāk svecēm izgatavoja lukturus, svečturus. Sveces bija kā materiālās labklājības un turības pazīme. Svētkiem tās lēja resnākas, lai ilgāk degtu. Arī lukturi, kuros tās nostiprināja, bija greznāki par ikdienā lietotajiem. Tie bija tā sauktie goda lukturi - kroņlukturi, kāzās, krustībās, lielās jubilejās, svētkos. Petrolejas lampas un lukturi saglabājušies tikai dažās lauku mājās, bet svecēm goda vieta vēl joprojām ir katrā mājā svētkos, baltās un nebaltās dienās.
Par to, kā gaismas ceļš veidojies no skalu uguns līdz mūsdienām, bija iespējams apskatīt mūsu kopīgi veidotajā izstādē „Dedzu skalu, dedzu sveci,
Gaiša mana istabiņa…” .
2. februārī Kalētu pagasta bibliotēkas telpās Sveču dienas pasākumā atcerējāmies par gaismu un tās nozīmi mūsu dzīves gaitās un, protams, centāmies ievērot kaut dažus no pareģojumiem un ticējumiem. Paldies pasākuma un izstādes apmeklētājiem, kā arī I.Lohanskai, Z.Veitei, S.Zaei-Zasai, E.Jaunzemei, E.Ziemelei un senlietu krātuves vadītājai G..Ziemelei par atbalstu izstādes tapšanā!
Nākamajā gadā gan atceraties, ka Sveču dienā nedrīkst matus sukāt, kāpostus vārīt, nedz arī adatas cilāt — tad mati stāv kā sveces, kāposti neaug un nabadzība dur kā adatas, bet jauniem cilvēkiem, lai kļūtu skaisti, jāēd dzērveņu ogas un jāsmejas, lai visu gadu būtu jautri!
Kalētu pagasta bibliotēkas vadītāja M. Liepiņa
Internets- mūsu palīgs, draugs un ienaidnieks!
Visā Latvijā „Drošāka interneta” dienai par godu februārī notiks dažādi interneta drošībai veltīti pasākumi, kuros ir iesaistījusies arī Kalētu pagasta bibliotēka.
Kalētnieki šo tematu bija aizsākuši jau janvārī.No 1.-9.klasei bibliotekārās stundas notiek katru gadu. Šogad stundu temats ir „Internets- mūsu palīgs, draugs un ienaidnieks”, jo internetu apmeklē lielākā daļa skolēnu un jauniešu. Šajās stundās tika aizpildītas anonīmas anketas. Izvēršas diskusijas par pārrunātiem jautājumiem. Pēc praktiskiem darbiem norisinās interesanta pieredzes apmaiņa.
Sīkāk par norisēm visā Latvijā var iepazīties mājas lapā http://wwwdrossinternets.lv
Ikviens interneta lietotājs varēs piedalīties noslēguma pasākumā, kas paredzēts februāra beigās.
Mirdza Liepiņa, bibliotēkas vadītāja
Uz pasākumu „Internets-palīgs, draugs vai ienaidnieks”, ko organizēja Kalētu pagasta bibliotēka 22. februārī bija aicināti 5.-9. klašu skolēni, vecāki un ikviens interesents. Pasākumu apmeklēja 49 dalībnieki.
Abām grupām pārmaiņus bija tikšanās ar Liepājas Bērnu Tiesību Aizsardzības inspektori Ingu Dobeli un bibliotekāru, pieaugušo izglītības koordinatoru, datorapmācību praktiķi Jāni Aigaru no Vecpils.
Pasākuma gaitā apmeklētāji tika iepazīstināti ar aptaujas rezultātiem, dalījās viedokļu un pieredzes apmaiņā. Tika noskaidroti interesējošie jautājumi par drošību internetā. Inga Dobele kā bērniem, tā arī pieaugušajiem izskaidroja un atgādināja bērnu un vecāku tiesības, atbildību un pienākumus, kuri saistās ar drošu internetu un bērnu audzināšanu.
Visi dalībnieki saņēma dažādus bukletus par drošību internetā.
Kalētu pagasta bibliotēkas vadītāja Mirdza Liepiņa
Drukāt
