Sabiedrība

Ar jēdzienu sabiedrība saprot individuālu cilvēku grupu, kurai ir kopīgas sociāli politiskas saites kultūra, radniecība, teritorija, valstiska forma vai kopīgas intereses (uzņēmējdarbībā).


Latvijas mednieki iestājas pret meža dzīvnieku neierobežotu iznīcināšanu.

 

Latvijas lielākā mednieku organizācija - Latvijas mednieku savienība (LMS) - kopsapulcē Siguldā 24.martā pauda skaidru nostāju pret atsevišķu grupu, galvenokārt lielo zemju un mežu īpašnieku, vēlmi veikt Medību likuma grozījumus savās interesēs. Tas novedīs pie atsevišķu dzīvnieku sugu populāciju iznīcināšanas, apdraudot Latvijas dzīvnieku faunas daudzveidību un saglabāšanu nākamajām paaudzēm.

LMS kopsapulcē tika secināts, ka mednieki labi izprot problēmas, kas atsevišķās vietās Latvijā saistītas ar meža dzīvnieku radītajiem postījumiem lauksaimniecībai un mežsaimniecībai. Uzsverot, ka šādas problēmas nav raksturīgas Latvijai kopumā, LMS kopsapulce pieņēma rezolūciju, kurā teikts, ka nav pieļaujama turpmāka medību iecirkņu sadrumstalošana, kā arī meža dzīvnieku, piemēram, mežacūku izslēgšana no limitēto medījamo dzīvnieku saraksta. Kā norādīja sapulces referents, Latvijas Valsts mežzinātnes institūta "Silava" pētnieks Jānis Baumanis, tas līdzinātos nāves soda izpildīšanai "ļaundariem", pirms viņi ko sliktu pastrādājuši.

Kopsapulcē, kurā tika pārstāvēti ap 6000 Latvijas mednieku, runātāji norādīja uz nepieciešamību veidot pastāvīgu sadarbību ar zemniekiem. Kā pozitīvs piemērs tika minēti Cēsu un Saldus puses mednieku un zemnieku kopīgi izstrādātie priekšlikumi meža dzīvnieku postījumu mazināšanai un medību saimniecības saglabāšanai

Pasaulē ir daudz piemēru, kad ar saukli par cīņu pret dzīvnieku nodarītiem zaudējumiem tikušas iznīcinātas savvaļas dzīvnieku sugas, kas tagad kļuvušas par retumu vai izzudušas pavisam. Mednieki pauž bažas, ka Latvijā ar laiku tā var notikt gan ar mežacūkām, gan briežiem, kuru populācija selektīvi tikusi izveidota un izkopta gadsimta garumā visas sabiedrības interesēs. Latvijas dzīvnieki un dabas daudzveidība ir piemērs daudzām vecajām Eiropas valstīm. (Papildu informācija: www.lms.org.lv)

MEDĪBU IECIRKŅU pamatuzdevums ir regulēt medību slodzi tiesiski noteiktās teritoriju robežās, atbilstoši medību resursu spējai atjaunoties. Medību iecirkņos notiek ne tikai medības, bet arī citas medību saimniecības un dabas aizsardzības aktivitātes:

·      medījamo dzīvnieku uzskaite un nomedīšanas apjoma plānošana;

·      medījamo dzīvnieku piebarošana, lai palielinātu apdzīvojamās vides ietilpību;

·      lauku iedzīvotāju socializēšanās interešu grupās;

·      medību apstākļu uzlabošana;

·      aizsargājamo dzīvnieku sugu monitorings u.c.

Šajos pasākumos būtiski ir ņemt vērā konkrētā iecirkņa platību un novietojumu. No 2000. gada līdz 2010. gadam medību iecirkņu skaits Latvijā pēc Valsts meža dienesta datiem ir pieaudzis no 950 līdz 1440 medību iecirkņiem. Tas noticis, galvenokārt, sadaloties jau esošajiem medību iecirkņiem, nevis uz līdz šim neapmedīto platību rēķina, līdz ar to samazinās arī medību iecirkņu vidējā platība.

LMS Biedru sapulcē tika atzīts, ka nav pieļaujama turpmāka medību iecirkņu sadrumstalošana, kā arī atsevišķu līdz šim limitēto medījamo dzīvnieku sugu izslēgšana no esošā limitēti medījamo dzīvnieku saraksta, jo šāds process var ne tikai sagraut medību saimniecības organizāciju Latvijā, bet arī radīt negatīvas sekas medījamo dzīvnieku populācijās.

          Priekules LMS nodaļa ir izveidota nu jau bijušās Priekules mežniecības teritorijā, Dienvidkurzemes reģionā, tādēļ tajā ietilpst arī Vaiņodes un Embūtes medību kolektīvi. Sadarbība un savstarpējā sapratne sasāpējušos jautājumos ir arī starp visiem pārējiem, šīs teritorijas biedriem. Lai Latvijas mērogā, kaut ko varētu sasniegt un runāt visu mednieku vārdā – mums ir jāapvienojas vienā pārstāvošā organizācijā. Pašreiz visām trim esošajām (LATMA, „Medniekiem LV”, LMS) apvienojot savus spēkus, vēl tālu izpaliek no mednieku pozīcijas aizstāvēšanas varas gaiteņos, jo nevar 20% (valstī ~ 900 mednieku formējumi ar ~ 23 000 aktīviem medniekiem)  no kopskaita pārstāvēt visus Latvijas medniekus. Tādēļ es aicinu tos kolektīvus, kuru vēl joprojām nogaida un cer, ka bez viņiem iztiks, piebiedroties un ņemt aktīvu līdzdalību, jo citādi mūsu hobijs – MEDĪBAS, tā klusi un netrokšņojot aizies vēstures lappusēs!

Priekules LMS nodaļā apvienojušies:

Biedrība "Krotes mednieku klubs";

Biedrība "Mednieku kopa Virga”;

Biedrība "Mednieku klubs Embūte";

Biedrība "Priekules pilsētas mednieku klubs”;

Biedrība "Mednieku sporta klubs Vaiņode” - kopskaitā 210 mednieku.

 

LMS Priekules nodaļas vadītājs Raimonds Runts 26140168

LMS Priekules nodaļas vadītāja vietnieks Juris Džeriņš 29877321

(www.lms.org.lv)


 

 

Biedrības „Bunkas mežābele” kārtējā tikšanās Bunkā.

 
24. februārī notika kārtējā Pensionāru biedrības „Bunkas mežābele” tikšanās. Kopā nākšanas reizes organizē Bunkas pagasta sociālā darbiniece Gunta Jonauska un viņai palīdz Bunkas kultūras dzīves organizatore Malda Andersone.
Šajā tikšanās reizē pasākumu kuplināja Priekules novada domes priekšsēdētāja Vija Jablonska un Priekules slimnīcas valdes priekšsēdētāja Tatjana Ešenvalde, kura pastāstīja par aktualitātēm veselības aprūpē, kā arī informēja par Priekules slimnīcas pieejamajiem pakalpojumiem un pastāstīja par daudzajām izmaiņām, kas skārušas pēdējos gados veselības aprūpes nozari un līdz ar to arī Priekules slimnīcas darbību. Iedzīvotājiem tika dota iespēja arī uzdot jautājumus par sev aktuālām tēmām, kuras viņi vēlētos uzzināt par slimnīcu un tās darbību.
Ar pensionāriem strādāja arī psiholoģe Iveta Lohanska.
Šādi pasākumi nenotiktu, ja par tiem neparūpētos atsaucīgi un ieinteresēti cilvēki, par tādiem var saukt gan Maldu Andersoni, gan Guntu Jonausku, kuras darba gadi jau drīz sasniegs ceturto gadu desmitu. Viņas rūpes par apkārtējiem iedzīvotājiem ir nenovērtējamas un darbam tiek ziedotas pat nakts stundas un svētku dienas. Arī savu deputāta atalgojumu, jau vairākus gadus Gunta Jonauska ziedo labdarībai – atbalstot gan skolas darbu, gan pensionāru tikšanās reizes.
 
Bilžu galerija

ES kultūras kontaktpunkta Latvijā ziņu lapu par ES programmas "Eiropa Pilsoņiem" aktualitātēm (skat. – pielikumu).

Šajā ziņu lapā atradīsiet informāciju par:

·         aktualitātēm programmā „Eiropa pilsoņiem”;

·         tuvākajiem projektu iesniegšanas termiņiem šajā programmā;

·         citām Eiropas Komisijas aktualitātēm;

·         datu bāzēm potenciālo projektu partnerorganizāciju meklēšanai;

·         kā arī citu noderīgu informāciju;

·         Lūdzam, vērst Jūsu uzmanību uz to, ka šīs ziņulapas saturā ir iespēja iepazīties ar aktuālākajiem sadarbības piedāvājumiem ES programmas „Eiropa pilsoņiem” ietvaros!!!