Sabiedrība
”Pirmo reizi laivā!”

Man šis projekts - tā bija, tiešām, pirmā reize laivā un tikšanās ar mūsu Kurzemes upēm. Pirmo reizi uzzināju, ka mums apkārt ir tik skaistas upes un daba. Uzzināju, kas ir “Priekules veloklubs” un nedaudz sapratu, kas ir laivošana - tā man ļoti iepatikās un to gribu turpināt.

Ikdienā, braucot pāri mazajiem tiltiņiem, pat nekad neskatījos, vai tie ir virs upēm - likās, ka visas upes, kas slēpjas zem tiltiem ir mazas un “izkaltušas”. Izrādījās, ka dabā tās ir tik pievilcīgas, dziļas un pat “kuģojamas”. Tā bija ļoti aizraujoša tikšanās ar ārkārtīgi skaistu dabu un tepat pie mums, Priekules novadā. Dažubrīt man likās, ka esmu nokļuvusi džungļos, un man priekšā lido zilie papagaiļi, kas izrādījās bija zivju dzenīši, ja es nemaldos. Krāšņi krūmi un augi krastos un uz ūdens pārsteidza ar dažādību un daudzumu. Un to visu var mierīgi baudīt, slīdot pa upi ar diezgan ērtu laivu, īpaši, ja tev aizmugurē ir pieredzējušais airētājs, tāds kā Aļģirts Valužis. Es domāju, ka viņam bija ar mums diezgan grūti, jo mēs ar dēlu palīdzēt mācējām maz, un airējām tā, lai nevis slikti palīdzētu, bet mazāk traucētu. Bet, pa taisnajiem nogriežņiem mēs gan airējām ar visu spēku un gribu. Paldies par atklājumiem!

Tad laivā uzjautāju Aļģirtam, kas ir “Priekules veloklubs”. Pēc mazas pauzes, sportists mums atbildēja, ka tie ir labi cilvēki, kuriem patīk pavadīt laiku kopā.  Īsa, bet pilnīga atbilde, jo tiešām, apkārt mums bija smaidīgi, jautri, izpalīdzīgi un tajā pašā laikā ļoti mierīgi cilvēki. Ar viņiem jutos droši visu laiku, visos maršrutos, jo viņiem īpaši nebija laika baudīt laivošanu savas atbildības dēļ par citiem. Paldies par drošības sajūtu.

Es tagad gribu vēl laivot. Ar ģimeni, ar draugiem, ar kolēģēm, ar skolēniem arī, bet ar viņiem  tomēr bail - ūdens ir ūdens. Tagad gribas laivot mierīgi, bez steigas un vēl vairāk izbaudīt tik skaistus Latvijas, Kurzemes, Priekules novada dabas skatus. Gribas tos baudīt dažādos gadalaikos, jo esmu pārliecināta, ka rudenī laivošana ir vēl skaistāka, kaut arī vēsāks laiks. Varbūt laivā nav tik daudz vietas, bet siltām drēbēm mugurā un rezervei, ietītai plēvē, vietas pietiks. Domāju, tā var lieliski nosvinēt jebkuru ģimenes pasākumu, pat kāzas. Visi maršruti ir pārdomāti -  posmi ar jaukām pieturām, kurās atpūsties, izvārīt garšīgu zupu, izcept noķerto zivtiņu vai desiņas, ja neizdosies neko noķert. Paldies par sakoptām un skaistām atpūtas vietiņām.

Un tagad tie galvenie paldies. Daigai - viņa visu organizēja brīnišķīgi. Man brīžiem bija neērti, ka par mani tik daudz kāds rūpējas - kā skolotāja par skolēniem. Paldies no sirds.

Un Aļģirtam - ar jums bija tik droši un mierīgi, pat nezinu, par ko man tāda dāvana. Liels paldies no manis un Ņikita. Paldies veloklubam par projektu un jauko kompāniju, un paldies visiem, kas palīdzēja īstenot šo laivošanas projektu.

Priekulniece un Vaiņodes vidusskolas skolotāja Viktorija Bulavkina

FOTO

 

Pasākumu kalendārs