Aktualitātes
Baltu vienības diena Krotē

 Pirms gada folkloras kopa “Traistēni” saņēma ielūgumu uz Baltu vienības dienas atzīmēšanu Lietuvā – Skodā. Skodas un Priekules pašvaldībām ir daudz kopīgu sadarbības virzienu, bet pirmo reizi  arī Baltu vienības dienas atzīmēšanā. Skodas centrālā bibliotēka organizēja konferenci par tēmu – senie baltu pilskalni un to vēsturiskā nozīme. No Priekules puses ar priekšlasījumu konferencē uzstājās Krotes bibliotēkas vadītāja Lita Vēkause, kas ir arī “Traistēnu” dalībniece.


Šogad Baltu vienības dienu nolemts atzīmēt Priekules novadā - Bunkas pagastā kopā ar Lejaskurzemes folkloras kopām. “Traistēnu” vadītāja Līga Strēle aicinās visus pakavēties pie senām dziesmām, stāstiem, rituāliem un rotaļām. Lai dziļāk izprastu Baltu dienas nozīmīgumu, ar savām versijām par baltiem ieintriģes vēsturnieks un vairāku monogrāfiju autors Agris Dzenis. Būs arī izbrauciens uz Virgas lanku, kur  iepretim Vārtājas pilskalnam skandēs kara dziesmas. Vakarā pie Krotes pamatskolas tiks iekurts lielais ugunskurs un vārīta lauka zupa. Neviens netiks steidzināts, ikviens varēs izbaudīt krotnieku viesmīlību jau no pl.12.00, kas noslēgsies vakarpusē ar kopīgu “Pūt, vējiņi!”

 

Kultūras nodaļas vadītājs

Gundars VENENS

 

VĒSTURISKA ATKĀPE


22. septembris kopš 2000. gada Latvijā un Lietuvā ir oficiāli atzīmējams datums – Baltu vienības diena. Nesenās tradīcijas pamatā ir viduslaiku notikums – kauja pie Saules, kura, saskaņā ar 14. gs. Livonijas ordeņa hronista Vartberges Hermaņa ziņām, notikusi 1236. gada 22. septembrī. Par vietu domas dalās. Ir pētījumi, ka tie ir Jauniūņi – Jonišķu rajonjā Lietuvā, Mūsas augštecē uz ziemeļiem no Šauļiem. Citi domā, ka kaujas vieta norisinājusies Vecsaulē, Mēmeles kreisajā krastā, tātad Latvijā.

Vēsturiskā situācijā bija tāda, ka ap 1230. gadu krusta karotāji Baltijā piedzīvoja nopietnas grūtības. Iepriekšējās desmitgadēs viņiem bija izdevies nostiprināties Daugavas labajā krastā, bet Zemgalē viņi netika tālāk par Mežotnes pils apkaimi. 1236. gada vasarā Rīgā ieradās nozīmīgi vācu krustnešu papildspēki. Zobenbrāļu ordeņa mestrs Folkvīns organizēja karaspēku iebrukumam Lietuvā. Viņa armijā bija ap 3000 vīru, kas tiem laikiem bija ievērojams spēks. Atceļā, vedot gūstekņus un sataupīto mantu, Folkvīnam ceļu aizšķērsoja pretinieki, kuriem izdevies krustnešus ielenkt kādā staignā vietā.

„Livonijas Atskaņu hronika” par tālāko notikumu gaitu vēsta:

“…daudz citu izmisumā krita

Un mājup muka, ko vien spēja.

Zemgaļi nu nekavēja

Bez žēlastības apsist tos,

Gan nabagos, gan bagātos.”


Kaujā krita Zobenbrāļu ordeņa mestrs Folkvīns, divi sakšu grāfi, 48 ordeņbrāļi un vairāk nekā 2000 vācu un nevācu karotāju. Nav skaidrs, vai pretsparu deva žemaišu un zemgaļu apvienotie spēki, vai arī zemgaļi tikai vajājuši un iznīcinājuši jau bēgošās krustnešu armijas atliekas. Sakāve pie Saules bija īpaši smags trieciens Zobenbrāļu ordenim un krusta karu gājienam Baltijā. Uz vairākām desmitgadēm tika apturēta krustnešu iespiešanās zemgaļu, kuršu, sēļu un žemaišu teritorijās. Tas vēlāk arī noteica Livonijas ordeņvalsts un Lietuvas robežas nostiprināšanos tur, kur arī mūsdienās atrodas Latvijas un Lietuvas robeža.

 

Pasākumu kalendārs

Vai esat izlēmis, par ko balsot 13. Saeimas vēlēšanās?

Rezultāti