Aktualitātes
Priekulē sveic simtgadnieku

 28. februārī 100 gadu jubileju Priekulē svin Vasilijs Drožžovs. Viņa īstā dzimšanas diena gan esot 1919. gada 29. februāris, taču toreiz šo datumu dokumentos nerakstīja, tāpēc oficiāli fiksēts 28. februāris, pastāsta jubilāra meita ārste Tatjana Ešenvalde.

Vasilijs Drožžovs kopā ar meitu Tatjanu un dēlu Aleksandru. 

Vasilijs dzimis Krievijā Ņižņijnovgorodas apkaimē. Ģimenē auguši 6 bērni. Tolaik valdījusi liela nabadzība un bads. Bērni uz skolu nav varējuši iet visi reizē – vajadzējis dalīt vienu vīžu pāri uz visiem, tāpēc devušies mācīties uz maiņām.

18 gadu vecumā iesaukts armijā, pēc obligātā dienesta turpinājis karavīra gaitas. 1946. gadā apprecējies ar Mariju. Kā jūrnieks aizsūtīts dienestā uz Kamčatku, kur dzimušas meitas Olga un Tatjana.

Pēc tam saņēmis pavēli turpināt dienestu Liepājā. No Kamčatkas ģimene ar diviem maziem bērniem divus mēnešus ar kuģi ceļojusi uz Liepāju. Tur vēlāk piedzimis dēls Aleksandrs.

Liepājā tēvs pildījis komendanta pienākumus, stāsta meita. Pēc demobilizācijas 1961. gadā uzsācis darbu Liepājas rajona padomē, koordinējis centralizēto pārtikas atkritumu savākšanu un otrreizēju izmantošanu.

1992. gadā devies pensijā, aktīvi iesaistījies krievu kopienas sabiedriskajā dzīvē. Pēc sievas nāves pakāpeniski pasliktinājusies veselība, vēlāk tēvs pārcēlies pie meitas uz Priekuli. Progresējušas nopietnas saslimšanas, pārciestas vairākas operācijas. Nu Vasilijs vada dienas Priekules Ilgstošās sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas centrā, kura kolektīvam ģimene ir ļoti pateicīga par gādību un iejūtību.

Tēvs allaž bijis ļoti komunikabls, ar plašu draugu logu, neskopojies ar komplimentiem sievietēm, pastāsta meita Tatjana. Viņa atceras, ka tētis ļoti daudz strādājis, tāpēc bērniem kopā būšanas brīži ar viņu bijuši īpaši. “Tētis dzīvoja uz pozitīvām emocijām,” secina meita. Arī svētku reizē Vasilijs labi jūtas kompānijā un vēl pamāca apsveicējus – “Ņenado huļigaņiķ!” (Nevajag taisīt traci! – tulk. no krievu valodas.)

Pasākumu kalendārs